Ārpakalpojumu grāmatvedība jau sen ir stratēģiska izvēle uzņēmumiem, kuri vēlas optimizēt savus procesus, samazināt izmaksas un saņemt profesionālu finanšu atbalstu. 2025. gadam sākoties un raugoties nākotnē, grāmatvedības nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko veicina tehnoloģiju attīstība, mainīgās klientu prasības un globālās tendences. Apskatīsim galvenos virzienus, kuri veido ārpakalpojumu grāmatvedības nākotni.
Aplūkojot detalizētāk 2024. gadā veiktās PwC klientu aptaujas par uzņēmumu kibernoturību (Global Digital Trust Insights Survey) rezultātus, var secināt, ka būtiskas bažas uzņēmējos raisa kiberuzbrukumu iespējamās izmaksas. Tās ietver iespējamo izpirkuma maksu izspiedējvīrusa gadījumā, sistēmu darbības atjaunošanas izmaksas un iespējamās kompensācijas klientiem par uzņēmuma nespējupiegādāt preces vai sniegt pakalpojumus kiberuzbrukuma seku likvidācijas laikā. Šādas izmaksas var izrādīties “nepaceļamas” mazajiem uzņēmumiem.
No 2024. gada 13. decembra ikvienam uzņēmējam, uz kuru attiecināms jaunais regulējums, ir jāsāk piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2023/988 Par ražojumu vispārēju drošumu (turpmāk – “Regula”). Regula paredz virkni pienākumu ne vien ražotājiem, bet arī importētājiem, izplatītājiem un tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājiem, tādēļ ir vērts ieskatīties tās regulējumā, lai negaidīti nesaņemtu sodu par prasību neievērošanu.
Reģistrācijas PVN mērķiem pienākumu nosaka ne tikai Latvijā noteiktais reģistrācijas slieksnis iekšzemes darījumiem (50 000 EUR), bet arī sniegto pakalpojumu veids citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, ja to sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta 1. daļu (par PVN samaksu atbild pakalpojuma saņēmējs), vai saņemto pakalpojumu veids, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar iepriekšminēto pantu. PVN likumā noteikts pienākums reģistrēties PVN mērķiem arī tad, ja uzņēmuma veiktās preču iegādes ES teritorijā kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 EUR (šobrīd šo slieksni var izmantot ne tikai iekšzemes, bet arī citas ES dalībvalsts PVN maksātāji). Reģistrācijas pienākums iepriekš liedza “izbaudīt” MVU statusu. Noteiktas izmaiņas jau stājušās spēkā no 2025. gada 1. janvāra, citas stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Šajā rakstā - par šīm izmaiņām.
2024. gada nogalē PricewaterhouseCoopers (PwC) veica Baltijas finanšu vadītāju aptauju, lai izprastu galvenās prioritātes, tendences un izaicinājumus finanšu funkcijas vadības jomā. Aptaujā piedalījās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu finanšu vadītāji, pārstāvot dažāda veida organizācijas – privātos uzņēmumus, biržā kotētus uzņēmumus, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.
Kā zināms, jau pašlaik uzņēmumiem, kuri veic darījumus ar valsts iestādēm (B2G), ir jāizraksta strukturēts e-rēķins. No 2026. gada 1. janvāra šī prasība būs obligāta arī uzņēmumu savstarpējos darījumos (B2B). Obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai ir paredzēts risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus – kanālus:
Nodokļu caurspīdīgums kļūst arvien svarīgāks uzņēmumu ilgtspējas kontekstā. Investori, patērētāji un citas ieinteresētās puses pievērš arvien lielāku uzmanību tam, kā uzņēmumi pārvalda savas nodokļu saistības un atspoguļo to ilgtspējas pārskatos. Iepriekš rakstījām par PwC 2023. gada pētījumu “Tax transparency and sustainability reporting in 2023” šajā jomā. Šogad PwC ir publicējis jaunu pētījumu, kas aptver vairāk nekā 850 uzņēmumu ilgtspējas pārskatu praksi 21 valstī. Šajā rakstā mēs apkoposim PwC 2024. gada globālā pētījuma “Global Tax Transparency and Tax Sustainability Reporting Study” galvenos konstatējumus.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2225 paredz uzlikt uzņēmējiem pienākumu ievērot godīgu attieksmi un caurspīdību kredītu reklāmās un līgumos, tādējādi veicinot patērētāju tiesību aizsardzību un vienotā tirgus efektivitāti.
E-rēķinu izmantošana kļūst par nozīmīgu rīku uzņēmumos visā pasaulē, veicinot efektivitāti, samazinot kļūdu iespējamību un nodrošinot atbilstību nodokļu regulējumam. Tomēr uzņēmumiem, kas izvēlējušies grāmatvedības funkcijas deleģēt ārpakalpojumu sniedzējiem, rodas jautājumi par to, kam jāuzņemas atbildība par e-rēķinu ieviešanu un pārvaldību. Šajā rakstā aplūkotas galvenās lomas, atbildības un sadarbības principi, kas palīdzēs uzņēmumiem veiksmīgi ieviest e-rēķinu sistēmu.
Uzņēmumiem, īpaši uzņēmumiem ar pārrobežu darbību, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana nav vienkārša.
Ne tikai pārrobežu aspektā, bet arī attiecībā uz iekšzemes darījumiem ne reizi vien esam diskutējuši par to, kā pakalpojumu sniedzēja darījuma vērtību ietekmē iekārta, kuru tam bez atlīdzības nodevis pakalpojuma pasūtītājs. Praksē mēdz būt situācijas, kurās pakalpojuma sniedzējam trūkst kādas specifiskas iekārtas, lai tas pasūtītājam varētu sniegt pakalpojumu, un tad pasūtītājs pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu bez atlīdzības nodod pakalpojuma sniedzējam. Nebija arī pārliecības, vai šāda darījuma struktūra ietekmē pakalpojuma saņēmēja tiesības atskaitīt priekšnodokli attiecībā uz nodoto iekārtu.
Par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām šādā darījuma struktūrā savā nesenajā spriedumā lietā C 475/23, Voestalpine Giesserei Linz GmbH, izteikusies Eiropas Savienības Tiesa (EST).
Šajā rakstā piedāvājam EST skatījumu uz šo jautājumu.
Valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums veidot piekļūstamu saturu tīmekļvietnēs jau kopš 2016. gada. To paredz 2016. gadā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību. Tomēr izpēte liecina, ka cilvēkiem ar invaliditāti joprojām ir lielas grūtības piekļūt informācijai sev nepieciešamā veidā. Piemēram, šā gada augustā pēc 15 valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapu izpētes tiesībsargs secinājis, ka neviena no tām nav pilnvērtīgi piekļūstama cilvēkiem ar invaliditāti. Šajā rakstā skaidrosim, kas tieši ir piekļūstamība un kāpēc tā ir svarīga arī uzņēmumiem, kā arī aplūkosim digitālo resursu un pakalpojumu piekļūstamības būtību, pamatojumu, normatīvo regulējumu, praksi un ieteikumus sekmīgai piekļūstamības nodrošināšanai.
Gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanas ietvaros šā gada 4. decembrī Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā, kuras ir stājušās jau spēkā, bet būs piemērojamas ar 2025. gada 1. janvāri. Šajā rakstā aplūkosim svarīgākās izmaiņas, kas ietekmēs gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus, ieviešot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un citās nodokļu jomās.
Šā gada 31. oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektus “Valsts ieņēmumu dienesta likums” (“VID likums”) un “Nodokļu un muitas policijas likums” (“Policijas likums”), ar ko paredzēts no VID nodalīt Iekšējās drošības un Nodokļu un muitas policijas pārvaldi. Šīs juridiskās izmaiņas īstenos Finanšu ministrijas (FM) ieceri reorganizēt VID, lai izslēgtu no tā darbības izmeklēšanas un operatīvās funkcijas. Jaunā regulējuma rezultātā VID galvenais uzdevums būs tikai pakalpojumu, konsultāciju un atbalsta sniegšana nodokļu un muitas jomā.
Digitālajā laikmetā, kur tehnoloģijas kļūst par pamatu biznesa procesu pārveidei, e-rēķinu un mākslīgā intelekta (MI) sinerģija piedāvā plašu potenciālu efektivitātes, precizitātes un atbilstības uzlabošanai. Taču līdz ar straujo MI tehnoloģiju attīstību pieaug arī nepieciešamība pēc skaidriem normatīviem, kas nodrošina ētisku praksi un datu aizsardzību. Šajā rakstā aplūkosim, kā e-rēķinu un MI tehnoloģiju integrācija maina uzņēmējdarbību, kādi ir galvenie izaicinājumi un kas organizācijām jāņem vērā, pielāgojoties mainīgajai normatīvajai videi.
Šajā rakstā turpinām iepriekšējā Īsziņā aizsākto tēmu par transfertcenu (TC) dokumentācijas sagatavošanu, šoreiz koncentrējoties uz decentralizētas pieejas priekšrocībām un trūkumiem.
